Krasnojarskys nūvoda regionaluo sabīdriskuo organizaceja «Latgalīšu kulturys centrs»

Jaunumi i hronika

Sastuo storptautyskuo latgalistikys konference „Latgalīšu školu suokumam Sibirī — 90“

2013. g. 19.–25. augustā Ačynskā, Lelajā Ulujā, Byčkūs, Anašā nūtyka Sastuo storptautyskuo latgalistikys konference „Latgalīšu školu suokumam Sibirī — 90“
Programa i referatu tezis: Latgalistica2013.pdf (567 Kb).

Sibirīši Latvejā

2009. goda 13.–23. augustā Bīdreibys puorstuovi apmeklēja Latveju (programa: SibirisiLatveja2009.doc (524 Kb), SibirisiLatveja2009.pdf (389 Kb)).

Caturtuo Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola

2009. g. 17. janvarī — 1. februarī Ačynska Pedagogiskajā koledžā nūteik Trešuo Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola.
Programa: Ach_prog_09.doc (95 Kb), Ach_prog_09.pdf (293 Kb)

Trešuo Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola

2008. g. 19. janvarī — 3. februarī Ačynska Pedagogiskajā koledžā nūteik Trešuo Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola.
Programa: Ach_prog_08.doc (91 Kb), Ach_prog_08.pdf (286 Kb)

Trešuo Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola nūteik niule, prīcynojūt ar lelu vītejūs latgalīšu aktivitati. Kas navar raksteit, tam volūda dzeiva mutis vuordūs — skaiteituo apsprīsšona ir tikpat gaideita kai latgaliskī daņči jaunuokajā grupā, kod volūdys stuņde beigusēs.
Prīceigs puorsteigums beja Rūžukrūņa skaiteišona latgaliski Ačynska katuoļu bazneicā.
Školuotuoji — Latvejis Universitatis, Latvejis Kulturys akademejis, Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis vuiceibu spāki, absoļventi, studenti: Solveta Logina, Muora Mortuzāne, Eta Nikolajeva, Kristīne Zute, Aigars Biernāns, Daiņs Juraga, Liene Linde, Krišs Kapenieks, Inga Leitāne, Lideja Leikuma, Aleksejs Andronovs.

Sibirīši Latvejā

2007. goda 14.–21. augustā Bīdreibys puorstuovi apmeklēja Latveju (programa: SibirisiLatveja2007.doc (580 Kb), SibirisiLatveja2007.pdf (428 Kb)). Kartenis...

Braucīņs iz Latveju sakryta ar goda skaistuokajim katuoļu svātkim, kurī pulcynoj ļaužu tyukstūšys nu molu molom, ar Aglyunu suocēs vysi pīdzeivuotī seņču dzimtinis breinumi... Juos apceļuotuoji vysu vokoru varēja vāruot svātku nūtykumus sakralajā laukumā, nu reita pīsadaleit Svātajā Misē latgaliski. Treis brauciejis Aglyunā sajēme Īstyprynuošonys sakramentu.
Braucīņa turpynuojumā Ačynska latgalīšu bīdreibys aktivisti kuplynuoja kulturys pasuokumu viertini Rēzeknē, Bolvūs, Reigā. Beja vareiba sasatikt ar muzeju darbinīkim, Latgolys Radejis ļaudim, pietnīceibys īstuožu i školu puorstuovim, izdeviejim, latgalīšu autorim, cytim kulturys darbinīkim, padzeivuot Latgolys laukūs. Beigu seminarā Reigā vysi Sibira braucieji izastuoja latgaliski...
Braucīņs i pasuokumu viertine Latgolā, Reigā nūtyka ar Sevišku aizdavumu ministra sabīdreibys iņtegracejis lītuos sekretariata i Latvejis Universitatis finansialu atbolstu.
Braucieji: Oļga Bajandina, Mareja Ščerbakova, Vera Šupuļnika, Juleja Jurikova, Anatolejs Ugainovs; taipat Nina Purikova i Nadežda Šulus nu Novosibirskys katuoļu kūpīnys.

Juoņa dīna Sibirī

2007. goda 23.–24. junī nūtyka Juoņa dīnys svieteišona Boguotajā i Bičkūs (Leluo Uluja rajonā). Kartenis...

Juoņa dīnys svieteišona Boguotajā (i Bičkūs) beja veļtejums tim, kurī iz svātku navar vairs ni atīt, ni atbraukt — nazkod kuplajā i mononacionalajā latgalīšu dzeraunē Boguotajā niule palykušys vaira tik pīcys buobenis četruos sātuos. Sabraukušajim bejušajim soluonim beja par kū dūmuot, kū pīminēt...
Kod tuoleimuokī gosti beja izbraukuojuši pa sātom, ar etnolingvistiskuos ekspedicejis daleibnīkim da reita leiguoja treis Boguotuos saimineicys. Piec saulis lākta bogatīšu vīsi nazcik reita stuņžu varēja atsapyust Sprukuļu dzymtys symtgadeigajā sātā (calta 1908. godā). Pasuokumā Bičkūs tyka nūsavārta operatora Daiņa Juragys videofilma par pārnejū Juoņadīnu, sajimta informaceja par nūteikūšū ekspedicejuos.

Ūtrei Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola

2007. goda 20. janvarī — 4. februarī Ačynska Pedagogiskajā koledžā nūtyka Ūtrei Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola.
Programa: Ach_prog_07.doc (87 Kb), Ach_prog_07.pdf (283 Kb)

Pyrmuo Zīmys škola Ačynskā (2006. goda 20. janvars — 5. februars) dzyma soltajā (da –53°) 2006. goda zīmā (programa: Ach_prog_06.doc (88 Kb), Ach_prog_06.pdf (249 Kb)). Cīmuošona pi Sibira latgalīšu divejuos vosoruos, vacūs ļaužu stuostejumu īroksti desmitem stuņžu garumā, symtim safotografātu karteņu vadynuoja dūmuot, ka par itū vysu byutu kas vairuok juoizstuosta pošim latgalīšim, kurī beja satykti ceļā. Diveju augstškolu īcarātū ar lelu entuziasmu atbaļsteja Ačynska Pedagogiskuo koledža, vītejī latgalīši.
Zīmys školys programys saturā īguoja Sibira latgalīšim nazkod labi zynomys kulturys dorba formys: popularzynuotniskys lekcejis, ceļojūšuo teatra izruodis, prozys skaitejumi. Koledžā tyka nūdybynuota ceļojūšuo biblioteka, kurys pamatus veidoj duovynuojumi nu Latvejis. Nūsavārtuo J. Streiča filma „Cylvāka bārns“ klauseituojūs radeja taidu pošu reakceju kai Latvejā — nu smīkla da osoru. Suocēs latgaliskūs dzīšmu atdzimšona... Dzymtuos volūdys stuņdēs Sibira tautīšim beja lela prīca parunuot „pa sovam“, svešys mēlis vuiceišonuos koledžys studentim ļuove lobuok īpazeit vīna nalela vītejuo etnosa kulturu i volūdu. Ačynska katuoļu draudze cīš syltai pījēme bazneickungu nu Latvejis. Školā nūteikūšais vītejūs latgalīšūs radeja lelu gora pacālumu, organizātuojus mudynojūt dūmuot par cytim kulturys pasuokumim laikūs iz prīšku.
Školuotuoji — Latvejis Universitatis i Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis vuiceibu spāki i studenti: Iļze Sperga, Ilona Zaiceva, Gunta Nešpore, Eta Nikolajeva, Aldis Miņins, Edgars Cakuls, Oļga Paškova, Jelena Lazareva, Lideja Leikuma, Aleksejs Andronovs.

2. Zīmys škola turpynuoja 2006. godā suoktū. Golvonuos dorba formys palyka tuos pošys, lekceju cyklā vaira varēja dazynuot par konkretim Latgolys rajonim — Bolvu, Preiļu, Rēzeknis, Kruoslovys, jūs geografeju, viesturi, kulturu, svareigom nūtikšonom, īvāruojamim ļaudim; izgleiteibys vaicuojumim Latgolā, Latvejā.
Ūtruos klasis beidzieji: Oļga Bajandina, Juleja Jurikova, Antonina Grabovska, Mareja Ščerbakova, Zinaida Aleksandrova, Tatjana Ugainova, Nina Purikova; Juleja Kočāne, Tatjana Semjonova, Tatjana Lasmane, Tatjana Šeca, Galina Rybaka, Anna Kolenkina, Jevgenejs Erviks, Tatjana Kurasova, Jelena Mazure, Ludmila Krutina.
Školuotuoji — Latvejis Universitatis i Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis vuiceibu spāki, absoļventi, studenti: Solveta Logina, Ingrida Logina, Muora Mortuzāne, Aigars Biernāns, Guņtis Šmauksteļs, Lideja Leikuma, Aleksejs Andronovs.

Latgalīšu rūku dorbu izstuode tyka organizāta trešuos Zīmys školys laikā 2007. goda februarī — martā. Etnolingvistiskūs ekspediceju laikā atsakluoja i itei leluo latgalīšu dzerauņu boguoteiba. Izceļuotuojūs nu Latgolys natryuka rūkdarbeigu puišu i meitu, partū jūs rūku dorbi latgalīšu sātuos atrūnami pa šudiņ dīnai. Puiši taiseja kūka traukus, apovus, meitys adeja cymdus, zečis, tamburēja goldautus, spicis pologim, spylvynim, lynu rūcinīkim, šyusteja dečus, pakluojus, taiseja salvetis, kū likt iz kumodu, skapu, skreiņu. Breineigi musturi daudzim itaidim latgalīšu darynuojumim, i dominej jimūs latvyskī ornamenti i kruosys!
Izstuodē varēja redzēt Bronislavys (dz. Keišys) Stelmakys šyusteitūs „celeņus“, tamburātuos salvetis, Monikys (dz. Bukulis) Kazakovys navalačkys, golda pologus, rūcinīkus, Jelenys (dz. Cišys) Kindzulis šyustejumus ar pučem, izšyutūs rūcinīkus. Eists atkluojums izstuodis organizātuojim beja Ačynskā dzeivojūšuo rūkdarbneica Leonida (dz. Vuorslova) Kisļaka, kurei na tik apadejuse bārnus i bārnubārnus, a pīsadalejuse vairuokuos izstuodēs. Piec latgalīšu rūku dorbu izstuodis vīns juos šyusteitais dečs ir atsagrīzs atpakaļ muzejā — karaliska duovona latgalīšu meistaru pīmiņai (L. Kisļaka ir bejušuo borokovkīte). Par atsauceibu paļdis Bertai Sprukulei, Verai (dz. Cišai) Streļcovai, Aneļai (dz. Ugainovai) Trusovai, taipat daudzim cytim Ačynska i Leluo Uluja rajona dzeivuotuojim. Paļdis bruolim Stanislavam i Juoņam Sprukulim par izglobuotajom sātys lītom — rūkys dziernovom nu listrika, rūbeilu, saļneicu i cytom.
Latgalīšim ir kuo ruodeit ļaudim, i, varama līta, ka itei izstuode napaliks vīneiguo!

Juoņa dīna Sibirī

2007. goda 23.–24. junī nūtyka Juoņa dīnys svieteišona Bičku cīmā (Leluo Uluja rajonā).

Svātki pulcynuoja vairuokus symtus latgalīšu nu tivejis i tuolejis apleicīnis, ari Krasnojarskys i Novosibirskys. Vyss tyka organizāts kai vacgodūs — paprīšku nūtyka kūpeigs svātku koncerts, guojīnī pa dzerauni tyka apdzīduoti Juoni i Juoņu muotis, gaišs gunkurs daga da pat reita, cikom sauleite suoce rūtuot. Natryuka ni dzīšmu, ni daņču, ni jautreibys, ni svātku golda. Juoņadīnu īdareigi kuplynuoja Krasnojarskys latvīšu nacionaluo kulturys bīdreiba „Dzintars“, a Ačynska latgalīši sajimtajā gora pacālumā i ideņtitatis styprynuojumā nūdybynuoja sovu regionalū sabīdriskū organizaceju „Latgalīšu kulturys centrs“.

Bīdreibys dybynuošonys sapuļce

2006. goda 10. majā Ačynskā nūtyka Krasnojarskys nūvoda regionaluos sabīdriskuos organizacejis «Latgalīšu kulturys centrs» dybynuošonys sapuļce, kuramā pījēme lāmumu par Organizacejis izveiduošonu. Organizacejis dybynuotuoji: J. Jurikova, G. Rancāns, G. Rybaka, N. Semjonova, J. Sprukuļs, Ļ. Vundere, V. Zinovjeva.